Kā pārdzīvot neauglību. #2

Neviens un nekad nedomā un nevēlas dzirdēt vārdu NEAUGLĪBA saistībā ar sevi un pieļaut domu, ka tas varētu skart viņu pašu vai tuvus un mīļus cilvēkus. Tomēr statistika ir nežēlīga un pietiekami daudz sievietes, vīrieši un pāri saskaras ar neauglību un tai "komplektā" nākošajām ciešanām, sāpēm, pārdzīvojumiem un zaudējumiem. Ilgas pēc bērniņa, turpinājuma vai kādas citas motivācijas vai sajūtas, nemanot cilvēkus noved ārprātā, tieši tā ĀRPRĀTĀ, kad neko citu apkārt vairs neievēro, kad  bez bērniem dzīvei zūd jēga, kad tu redzi, jūti un saproti tikai savas ciešanas, ilgas un grūti sasniedzamo (vai dažreiz pat nesasniedzamo) sapni. Varbūt tos, kuri ir krituši šajā nebeidzamajā ciešanu aplī, šis raksts uzrunās un iedrošinās paraudzīties uz pasauli un tās iespējām arī no cita skatu punkta. Ka nav tikai viens dzīves scenārijs un plāns, ka apkārt ir mums mīļi un svarīgi cilvēki, ka pasaule ir krāsaina un iespēju pilna, ka dzīves piepildījums un jēga ir ne tikai bērnos...

Lai paliktu stāvoklī, man un manam bijušajam vīram pagāja 2 gadi un 3 mēneši.

2 gadi un 3 mēneši. 27 mēneši. 821 diena. Lai paliktu stāvoklī VIENREIZ.

Tik ilgu laiku mums tas prasīja, bet šie skaitļi neizstāsta, kā es nomainīju diētu vairākas reizes, cerot, ka kofeīna, cukura, sojas vai glutēna izslēgšana būs tas burvju līdzeklis. Kā vienubrīd ēdu savas vakariņas brokastīs, cerot, ka tas palīdzēs nostabilizēt asins cukura līmeni, kas nozīmēja, ka ēdu sautējumu un burkānus piecos no rīta.

Kā es iztērēju simtiem dolāru grūtniecības un ovulācijas testiem, uztura bagātinātājiem un vitamīniem, kas solīja auglības uzlabošanos.

Kā es uzzināju par savu endometriozi, slimību, kuras laikā tām šūnām, kam būtu jābūt tikai manā dzemdē, līdzīgas šūnas patiesībā auga manā vēdera dobumā. Kā man bija jāveic laparoskopija, lai tās likvidētu, un kā pēc tās ārsts mani informēja, ka endometrija audi bija pielīmējuši manu dzemdi pie muguras, olnīcas pie dzemdes, apvijušies ap zarnām un pat nokļuvuši zem nierēm.

Kā man diagnosticēja Policistisko olnīcu sindromu, neārstējamu, iedzimtu hormonālu traucējumu, kas nozīmēja, ka man būs paaugstināts neauglības un spontānā aborta risks.

Tāpat šie skaitļi noteikti neizsaka to, kā mans bijušais vīrs un es kniebāmies līdz tas zaudēja jebkādu intimitāti vai baudu, līdz es turēju viņa locekli vien tik ilgi, lai tas paliktu ciets un tad uzrāptos virsū, līdz sekss kļuva tik pliekans un vienmuļš kā zobu tīrīšana. Līdz tas kļuva līdzvērtīgs sasodītiem mājas uzkopšanas darbiem.

Un tas noteikti nepastāsta to, kā tas bija – lietot neauglību ārstējošus medikamentus.

Kā četrus ciklus lietojot Klomifēnu, medikamentu, kas stimulē olnīcas ražot folikulus, lai no tiem rastos apaugļošanas vērtas olšūnas, es iedzīvojos tādos karstuma viļņos, kas man lika palikt nomodā cauru nakti, līdztekus Klomifēna stimulētajām dusmu lēkmēm. Kā es mētāju mantas, kliedzu un histēriski raudāju.

Kā mans bijušais vīrs man joprojām saka: “Man šķiet, ka savu PTST esmu ieguvis, mēģinot tikt galā ar tevi tajā laikā”. Un kā mani atliek vien māt ar galvu un piekrist, jo tas nudien bija traki. Tik tiešām.

Vai procedūras. Kā toreiz, kad viņam bija jāsavāc savs materiāls trauciņā telpā ar mazu televizoru, pieticīgu pornogrāfijas kolekciju un pītām mēbelēm mūsu klīnikā. Viņš to darīja, kājās stāvot, kā vēlāk man stāstīja, lai nekas šajā telpā nebūtu jāaiztiek. Viņa spermu pēc tam ”skaloja”, lai atdalītu spermatozoīdus no sēklas šķidruma, pēc kā es, guļot krēslā ar plaši atplestām kājām, tiku ”inseminēta” ar cimdotās rokās turētu katetru procedūrā, kas pazīstama kā IUI (Intrauterīna inseminācija) un kas vēlāk dāvās mums mūsu divdesmit pirmo negatīvo grūtniecības testu.

Kā vēlāk, neesot ieraudzījuši nevienu pozitīvu testu divdesmit viena mēneša laikā, mēs jautājām mūsu ārstei: ”Vai mums veikt vēl vienu IUI? Ko mums darīt?”

Un kā viņa teica: ”Man šķiet, ka jums vajadzētu sākt IVF.”

Un kā mēs piekritām.

Kā četru mēnešu laikā man bija jāveic vēl viena laparoskopija, jālieto vairāki medikamenti un vaginālie supozitoriji, jāsaņem 87 injekcijas vēderā un pakaļpusē, lai paliktu stāvoklī VIENREIZ.

…

Un šaubu nav – apgalvojot, ka tas prasīja ”tikai” 821 dienu, lai paliktu stāvoklī vienreiz, tas nebūt neataino to mēslu parādi, kas darījās manā galvā dienu no dienas: no grūtsirdības pēc kārtējā nesekmīgā cikla līdz pilnīgai pārliecībai, ka ŠIS nu reiz būs tas īstais mēnesis, līdz 80 miljoniem Google meklējumu un uztura bagātinātāju triekšanai māgā, līdz seksam ar gaisā atstutētiem gurniem un visiem citiem nenormālajiem kontroles atgūšanas mēģinājumiem, no būšanas pārliecinātai, ka tas ir izdevies, pāragrai sajūsmai par gultiņām un mazītiņām kurpītēm, līdz raudāšanai vannasistabā vairāku dienu garumā, atnākot kārtējām mēnešreizēm.

Par svara pieaugumu, par svara zaudēšanu. Par to, cik ļoti es nespēju pieņemt savu ķermeni un tā trūkumus. Par to, cik nikna es biju, ka mans ķermenis nedarīja to, ko es vēlējos. Kā mani mati krita ārā no stresa. Kā es nevarēju gulēt vai paskatīties uz sevi spogulī. Kā, tā vietā, lai priecātos par draudzenēm, kas palika stāvoklī, es izjutu tikai egocentrisku naidu un žēlumu.

…

Katru sesto pāri ietekmē neauglības problēmas.

Mans bijušais vīrs un es bijām viens no šiem pāriem. Es neteikšu, ka neauglība bija tieši tas iemesls, kā dēļ mēs izšķīrāmies (jo bija gana daudz citu), taču pāriem, kas piedzīvo neauglību, esot trīs reizes lielākas izredzes izšķirties.

Arī es izlasīju pietiekami daudz rakstu par to, kā pārdzīvot neauglību, kad pati gāju tam cauri. Taču es neko no tā nemēģināju, jo biju pārliecināta, ka kuru katru brīdi palikšu stāvoklī. ŠIS noteikti būs tas mēnesis! Es sevi pārliecināju katru reizi.

Un beigu beigās izrādījās, ka tad, kad beidzot paliku stāvoklī, es biju viena, nobijusies, un visas manas attiecības bija driskās. Mana laulība bija izputējusi, jo biju nostādījusi palikšanu stāvoklī augstāk par veselīgu attiecību uzturēšanu ar savu partneri (un, protams, citu katastrofisku mūsu laulības problēmu ignorēšana). Tāpat es biju atgrūdusi draugus, it īpaši tos, kas bija palikuši stāvoklī pēc tam, kad es sāku mēģināt.

Tādēļ tas, ko es teikšu, ir šis – ciešanas ir izvēles iespēja.

Es savas ciešanas izvēlējos. Es izvēlējos dzīvot sevis žēlošanā. Es izvēlējos lēnām atteikties no visa, ko es reiz mīlēju, līdz mans pasaules redzējums, mana izpratne par prieku un panākumiem, bija noreducēta līdz palikšanai stāvoklī. Ja es paliktu stāvoklī, es būtu laimīga. Ja es paliktu stāvoklī, es būtu veiksmīga. Un es cietu tieši tā iemesla dēļ, ka tas bija kļuvis par manu pasaules redzējumu.

Tāpēc šeit ir pāris lietas, ko es varu ieteikt tev, ja nevēlies vairs būt staigājoša nelaimes čupiņa (jeb – es):

1. Raksti dienasgrāmatu

Ejot cauri savai neauglības epopejai, es rakstīju privātu blogu. Tas palīdzēja man izdabūt domas ārā no galvas, jo īpaši tās briesmīgās, kā piemēram, ”KĀDA VELNA PĒC TĀ 12-GADĪGĀ NARKOMĀNE KAIMIŅOS IR STĀVOKLĪ, KAD MAN IR VĪRS, MĀJA UN KARJERA???”

2. Meklē psihologa palīdzību

Es izvēlējos to nedarīt līdz brīdim, kad paliku stāvoklī, un tad jau nācās strādāt arī ar pagātnes bagāžu atpakaļejošā virzienā visu 2 gadu un 3 mēnešu periodā. Tāpat mums tajā laikā nācās uzsākt arī pāru terapiju, lai mēģinātu sakārtot daļu no pieredzētā kopā. Atrodi labu psihologu pēc iespējas ātrāk. Apzinies, ka tas būs smagi. Un apzinies, ka tev būs vajadzīga palīdzība.

3. Meklē atbalsta grupas

Atrodi draugus, kas piedzīvojuši to pašu, ko tu, un var tevi atbalstīt, klātienes vai online grupas sievietēm, kas cīnās ar neauglību.

4. Pārliecinies, ka vari paļauties uz savu dzīvesbiedru

Es jutos ļoti, ļoti vientuļa, saskaroties ar savu neauglību. Mans bijušais vīrs no tiesas ticēja, ka pietiks ar to, ja nodarbosimies ar seksu bez kontracepcijas kad vien vēlēsimies, un tas notiks tad, kad notiks. Es jutu, ka nevaru dalīties ar viņu visās manās trakajās domās, jo viņš tās uzskatīja par vienkārši… trakām. Mans bijušais vīrs nebija cilvēks, uz kuru es varēju paļauties, un neauglība saasina jebkuru problēmu, kas laulībā jau pastāv. Man jau toreiz vajadzēja saprast, ka šīs attiecības neizdzīvos ilgi tā iemesla dēļ, cik ļoti viena es jutos tajā laikā. Tāpēc pārliecinies, ka esi atklāts ar savu dzīvesbiedru. Pārliecinies, ka vari uz viņu paļauties UN ka viņš vai viņa spēs saprast tevi un tavas vajadzības. Apmeklējiet pāru terapiju, ja sastopaties ar problēmām.

5. Parūpējies par sevi

Nopērc sev jauku zeķu pāri. Ieej burbuļu vannā. Dodies vienpatīgos divriteņa izbraucienos. Izdzer sasodīti labu latti vai alu, kad zini, ka kārtējais cikls ir noslēdzies. Saņem masāžu. Meditē. Skaties komēdijas. Neļauj savai pasaulei sarukt līdz brīdim, kad tevi definē vairs tikai tavu reproduktīvo orgānu spēja vai nespēja.

6. Iztēlojies alternatīvas

Labākā lieta, ko mans bijušais vīrs un es darījām, ir savas dzīves iztēlošanās citādi. Mēs taisījāmies uzsākt IVF procesu, un bijām jau nolēmuši, ka tā būs pēdējā lieta, ko mēģināsim. Mēs zinājām, ka nebūsim emocionāli spējīgi panest adopcijas karuseli, tādēļ mēs apsēdāmies un iztēlojāmies PILNĪGI jaunu dzīvi gadījumā, ja IVF nenostrādās un ja mums nāksies izvēlēties bezbērnu dzīvi. Es esmu skolotāja, un mēs dzīvojām ļoti ģimenēm draudzīgā rajonā. Mēs runājām par savu karjeru mainīšanu, par pārvākšanos uz lielpilsētu, par ceļošanu. Mēs iztēlojāmies dzīvi nevis TUKŠU, bet PILNU ar iespējām, un tas man ļoti palīdzēja. Man bija jāapzinās, ka man ir iespēja dzīvot tādu dzīvi, ko varu uzskatīt par veiksmīgu, arī tad, ja tā nav tikai par bērniem.

…

Ciešanas ir izvēles iespēja. Es nevaru vien uzsvērt to pietiekami.

Dari, ko spēj, lai tev nebūtu jācieš. Uzņemies iniciatīvu. Attīsti asu humora izjūtu. Nopērc kāju vanniņu. Skaties Disneja multenes. Raksti dienasgrāmatu par to, kā esi ēdusi tik daudz auglību veicinošā kale kāposta, ka tavas kakas ir konstanti zaļā krāsā un cik ļoti tev besī tava stāvoklī esošā draudzene Bonija. Dejo. Esi aktīva. Pārdzīvo to, un varbūt tu arī augsi. Tu tam tiksi cauri un būsi stiprāka. Būsi!

_______________________________________________________________________ 

Publiciste Tara Blair Ball raksta blogu par pašas pieredzētajiem neauglības un attiecību līkločiem, un ir publicējusi arī memuāru The Beginning of the End of My Marriage. Viņas raksti pieejami publicēšanas platformā Medium.

Raksts publicēts ar autores atļauju un oriģinālvalodā atrodams šeit.

21 komentāri - Kā pārdzīvot neauglību. #2

Komentēt