Neauglība un pozitīvisma tirānija. #1
Neauglība ir sāpīgs jautājums, kas aktuāls ik dienas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Aprīlī tiek atzīmēta neauglības nedēļa, savukārt jūnijā - neauglības atbalsta mēnesis. Septembrī tiek atzīmēta nedēļa, kad atbalstām pārus, kas ir bezbērnu ne savas izvēles dēļ, un tikko, oktobrī, aizvadīta grūtniecības un zaudēto mazuļu piemiņas diena, savukārt 2. novembrī ir pasaules auglības diena. Pieminot un atbalstot visus tos cilvēkus, kurus endometriozes vai jebkāda cita iemesla dēļ jebkad skārusi neauglība, piedāvājam trīs dažādu skatu punktu rakstu sēriju par neauglības radītajām sajūtām, pārdzīvojumiem un ieteikumiem apkārtējiem.
Pirmais raksts par neauglību bez liekiem izskaistinājumiem un pārprastas pozitīvās domāšanas negatīvo ietekmi uz sievietes emocionālo stāvokli un veselību. Dažreiz tā vietā, lai kaut ko teiktu, LŪDZU, labāk paklusējiet un paesiet vienkārši blakus. No jūsu vēlmes palīdzēt un uzmundrināt visbiežāk mēs krītam vēl lielākā bezcerībā un jūtamies vēl vairāk nesaprastas.
Attēls: Gordon Johnson | Pixabay
Kāpēc tev nav jāpievienojas pozitīvās domāšanas kultam, kad tu cīnies par bērniņa ieņemšanu.
Neauglība ir sūdīga.
Ļoti, ļoti sūdīga.
(Spoilera brīdinājums: šis teksts nebūs piebāzts ar motivējošām afirmācijām par neauglību. Būs arī lamāšanās, un daudz. Tiktāl jau droši vien būsiet uzminējuši.)
Neauglība var būt traumējoša, sirdi plosoša, brutāla un nepielūdzama.
Bieži citēts pētījums par neauglības psiholoģisko ietekmi ir pierādījis, ka depresijas līmeņi pacientiem ar neauglību bija vienlīdz augsti kā pacientiem, kam diagnosticēts vēzis.
Kādā citā pētījumā
tika noskaidrots, ka 4 no 10 sievietēm izjūt PTST [1] simptomus pēc piedzīvota spontānā aborta.
(Neviens, kurš apgalvo, ka “bēbja radīšanas fāze bija jautra”, acīmredzot nav piedzīvojis neauglības dāvātos “priekus”.)
VAI TAD NAV JAUTRI?!
…
Pozitīvās domāšanas kults
Un tomēr, jebkad, kad cilvēki runā par neauglību, jebkāds jēgpilns tās izraisīto emocionālo ciešanu apliecinājums no apkārtējiem, šķiet uzkrītošs… dēļ tā neesamības.
Vienīgā cilvēkiem pieņemamā stāstījuma forma ir tāda, kas ir pozitīva. Jebkuru negatīvu domu apcerēšana ir teju grēcīga. Atļaut sev justies izmisušam, skumjam vai nemiera pilnam nav pieļaujams. Jebkādos apstākļos jāpaliek cerīgam un optimistiskam.
Kādēļ ieteikums “ATSLĀBSTI”, ir absolūti nelietderīgs ieteikums neauglības gadījumā
Atļaujies vien ieminēties, ka cīnies ar neauglību, un ir principā garantēts, ka kāds tev ieteiks mītiskās, visuvarenās zāles - atslābināšanos.
(Ja tu spēlē neauglības bingo, “vienkārši atslābsti” ir starp daudzpunktniekiem, bet drīz tiks izspiests no topa pozīcijas dēļ visu jaunā favorīta “kāpēc tu vienkārši neadoptē?”)
Ja tu jebkad esi piedzīvojis neauglību, sekojošie komentāri var šķist pat pārāk pazīstami.
KoCitiSakaNeauglīgiemCilvēkiem:
Vienkārši atslābinies un tas notiks pats no sevis.
KoCitiSakaNeauglīgiemCilvēkiem:
Mana brālēna sekretāres māsas drauga kaimiņš un viņa sieva mēģināja 17
gadus un 300 IVF [2] ciklus, viņai bija
bloķēti olvadi un viņam tikai viena ola un zems spermas apjoms, un viņiem tika
teikts, ka viņi nekad nepaliks stāvoklī, tādēļ viņi pārstāja mēģināt, pieteicās
adopcijas rindā, devās brīvdienās, atslābinājās, piedzērās, un - vaimandieniņ -
viņai dabiski pieteicās četrīši. Nekad nepadodies!
Ko mēs tikmēr
dzirdam:
Man nav ne jausmas par ko es runāju no medicīnas viedokļa, bet es tik un
tā tev došu padomu, un izspļaušu citur noklausītus nesaistītus gadījumus tikai
tāpēc, ka tas, iespējams, ir vienīgais stāsts, ko par šo tēmu zinu. Tāpat es
uzskatu, ka tavs lēmums neturpināt absurdo, sirdi plosošo un ārkārtīgi dārgo
ārstniecību nozīmē tikai to, ka tu acīmredzot nemaz to gana stipri nevēlies vai
necenties pietiekami. Kaunējies būtu…
KoCitiSakaNeauglīgiemCilvēkiem:
Varbūt tev vajadzētu iepauzēt - ja vien tu atslābtu, tas notiktu. Tā
notika ar mani. Mēs mēģinājām palikt stāvoklī 6 mēnešus bez panākumiem, tad mēs
devāmies brīvdienās, aizmirsām par to visu un - BAMS, es paliku stāvoklī. Tev
tas notiks, kad pienāks īstais laiks, es zinu.
Ko mēs tikmēr
dzirdam:
Mans 6 mēnešu nepalikšanas-stāvoklī-no-mīlēšanās stāsts ir tieši tāds
pats kā tavs gadiem ilgstošas neauglības un neskaitāmu fiziski, emocionāli un
finansiāli mokošu neauglības ārstēšanas procedūru stāsts. Es uzskatu, ka tu
centies pārāk stipri, un ka viss šis stress ir pie vainas tam, ka tu nepaliec
stāvoklī. Noteikti, ja reiz tas nav jau noticis, pat ar visām tavām pūlēm, tu
droši vien dari kaut ko nepareizi.
…
Publisks paziņojums
jums visiem: WHO [3] klasificē neauglību kā “reproduktīvo orgānu saslimšanu”.
Starp tās cēloņiem ir
tādi iemesli kā PCOS, endometrioze, miomas, polipi, bloķēti olvadi, iedzimtas
dzemdes anomālijas, iegurņa saaugumi, dzemdes dabīgās galētājšūnas, dažādas
autoimūnas saslimšanas, spermas defekti (skaits, kustība, morfoloģija, DNS
fragmentācija) un hromosomu sarežģījumi, piemēram, līdzsvarotas translokācijas,
neminot neskaitāmus citus iemeslus.
Kas visi,
acīmredzot, var tikt atrisināti vien ar pozitīvo domu spēku.
(Lai gan, interesantā
kārtā, tik bieži vis nedzirdam par relaksāciju kā ieteicamo ārstniecības veidu
tādām saslimšanām kā cistiskā fibroze, motorā neirona slimība vai vēzis…)
Manā gadījumā, ņemot
vērā, ka esam gājuši cauri 4 IVF cikliem (un 7 pārtrauktiem),
pirmsimplantācijas ģenētiskajam skrīningam, veselai bagātībai dīvainu,
brīnišķīgu, sāpīgu (un dārgu) izmeklējumu, tūkstošiem un tūkstošiem vērtiem
medikamentiem (tabletēm, plāksteriem, pesārijiem, supozitorijiem, zemādas
injekcijām, intramuskulārām injekcijām, sistēmām un infūzijām, ja precīzāk), 2
histeroskopijām un konsultācijām pie labākajiem auglības speciālistiem abās
Atlantijas okeāna pusēs…
...mans minējums ir tāds, ka tavs neauglības ārstēšanas plāns ar nosaukumu “doties brīvdienās un piedzerties” - lai gan, bez šaubām, tīkams - *iespējams* nepalīdzēs salabot manu dzemdes gļotādu un samierināties ar faktu, ka es nekad nespēšu iznēsāt savu atvasi.
(Plus, brīvdienas un atslābinošus kokteiļus esmu jau mēģinājusi. Dīvainā kārtā, joprojām bez bērniem.)
…
Kāpēc tas ir jo baisāk, kad atslābt tev iesaka mediķis
Viena lieta ir, kad draugi ar labiem nodomiem, bet bez sajēgas tev saka, ka iemesls, kāpēc nepaliec stāvoklī, ir tavs stress. Bet, kad auglības klīnikas reklamē maldinošu priekšstatu, ka pozitīvas domāšanas trūkums samazinās tavas iespējas (ar mājienu, ka, ja ārstēšana izgāžas, atliek vien vainot sevi), - tas, lūk, ir vienkārši ļauni.
Kāda no Londonas vadošajām auglības klīnikām savā mājaslapā raksta šādi:
Nav šaubu: jūsu emocionālā veselība savā ziņā var ietekmēt jūsu spēju palikt stāvoklī. Mūsu domas un sajūtas nosaka mūsu emocionālo un fizisko stāvokli. Es ticu, ka negativitāte un negatīvas domas var kļūt par traucēkli bērniņa ieņemšanai.
Kāda
cita Apvienotās Karalistes klīnika iesaka sekojošo:
Pozitīvā domāšana var kļūt par ļoti spēcīgu
instrumentu, uzlabojot izredzes sekmīgam IVF procesam. Savukārt stresam un
dusmām var būt pretējs efekts, kad ir runa par IVF, tāpēc jūsu labākajās
interesēs ir atsvabināt sevi no šīm emocijām. Stresam ir tieša ietekme uz
sievietes menstruālo ciklu un auglības procesu, un tas var ietekmēt jūsu sekmes
IVF ārstēšanā.
Kāda klīnika Tuvajos Austrumos (lapā, kas ambiciozi nodēvēta “Pozitīvisma spēks: Tici, ka spēsi un tu spēsi!”) ierosina pat pārstāt runāt par savām bailēm un šaubām:
Sapulcini ap sevi cilvēkus, kas spēj klausīties tevī un tavā ceļojumā ar
pozitīvu pieeju, un izvairies no runāšanas ar tiem, kas ir negatīvi.
Līdz ar to - ja tu
līdz šim vēl neizjuti izmisumu par visu šo sirdi graujošo procesu un
neizdošanos, nu ir iespēja sevi šaustīt par to, ka pat ārsti uzskata, ka tā,
iespējams, varētu būt tava vaina, ka nepaliec stāvoklī - jo tu neesi
pietiekami līksms un optimistisks.
Auglības klīnikas ir daļa no multimiljonu industrijas, gūstot ienākumus no medicīniskām procedūrām fiziskām kaitēm - procedūrām, kas nav ne tuvu relaksējošas. Ja klīnikas patiesi ticētu, ka stresam ir nozīmīga ietekme uz sekmīgu ārstēšanu, tās bārstītu meditāciju pa labi pa kreisi kā daļu no ārstniecības protokola. Tās prioritarizētu auglības psiholoģisko terapiju kā nozīmīgu soli jebkurā IVF ciklā - tā vietā, lai pozicionētu to kā ķekša pēc, klārējot, ka visām Apvienotās Karalistes klīnikām būtu jāpiedāvā pacientiem (izvēles) psiholoģiskās konsultācijas, bet patiesībā nedarot neko, lai to īstenotu.
Daudz izdevīgāk taču
ir grūst pacientam virsū šo pozitīvisma kampaņu (un vainu par tās trūkumu).
Pērc-vienu-saņem-otru-par-brīvu piedāvājums vainas apziņai - sniedzot iespēju
justies kā dubultam neveiksminiekam! Tev likās, ka iemesls, kāpēc netiec pie
bērna, ir tavā ķermenī? Tad nu tagad izrādās, ka tas ir arī tavā galvā! Kad
mēģini sevi atkal nostādīt uz kājām pēc kārtējā nesekmīgā cikla, izmisīgi
meklējot atbildes - iespējams, tā vietā, lai prātotu, vai klīnika būtu varējusi
rīkoties citādi, iespējams, vaina jāmeklē sevī? Varbūt tieši tu sabotēji
savas izredzes, esot tik nobažījies un nemierīgs par kārtējo izgāšanos?
…
Kādēļ tev nebūtu jājūtas slikti par jušanos slikti
BMJ (viens no
pasaules vecākajiem un cienītākajiem medicīnas pētījumu žurnāliem) ir veicis
plašu pētījumu analīzi, apkopojot esošos pētījumus par sarežģīto diskusiju
tajā, vai psiholoģiskais stāvoklis ietekmē auglības iznākumu. Pētījuma autori
apstiprināja, ka pierādījumi liecina - šī teorija ir - izmantojot piemērotu
tehnisko žargonu - PILNĪGAS MUĻĶĪBAS.
Āha. Asprātīgi nodēvētais pētījums “Emocionālais stress neauglīgām sievietēm un asistētu reproduktīvo tehnoloģiju neizdošanās: perspektīvo psihosociālo pētījumu metaanalīze” apkopoja datus no 14 dažādiem pētījumiem, kas kopumā sekoja 3500 sieviešu neauglības ārstēšanas procesam. Pētījums apliecināja:
“Šīs metaanalīzes rezultāti kā sievietēm, tā ārstiem no jauna pierāda, ka emocionālais stress, ko izraisījušas auglības problēmas vai citi dzīves notikumi vienlaikus ar ārstēšanu, nekādi neietekmēs izredzes palikt stāvoklī.”
Redziet? Emocionālais
stress neietekmēs izredzes palikt stāvoklī.
Saņemiet, pozitīvisma
tirāni!
…
Nav šaubu, ka dzeltenā prese kā Daily Mail turpinās līksmi publicēt tādus virsrakstus kā “Stress var dubultot neauglības risku sievietēm” (necik pārsteidzoši izvēloties sensacionālu nosaukumu, kas nonāk pretrunā ar pētījuma patiesajiem rezultātiem, ko NHS apkopojis šeit: “Pētījumā netiek pierādīta stresa ietekme uz auglību”).
Varbūt kādreiz
nākotnē pārliecinošāki pierādījumi apliecinās, ka patiesībā tomēr ir
skaidra likumsakarīga saikne starp trauksmi un neauglības diagnozi. Varbūt mums
visiem tiešām ir jālec pozitīvisma vagonā, lai iegūtu jebkādas izredzes
uz atvasēm.
Tomēr pagaidām Dr Džekija Boivina - viena no augstākminētā BMJ pētījuma autorēm - iesaka:
“Ja nu cilvēki tiešām izvēlas pamēģināt kādu stresa apkarošanas metodi - un internetā var atrast miljoniem dažādu lietu, kas apgalvo, ka palīdzēs palikt stāvoklī - tad tās vajadzētu izmantot drīzāk savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, nevis ar mērķi palikt stāvoklī.”
…
Kādēļ ir normāli atraidīt pozitīvisma kultu
Stress, iespējams, nerada neauglību, bet neauglība noteikti rada stresu.
Un lielai daļai no mums, tā vietā, lai palīdzētu šo stresu kliedēt, pozitīvisma kults to padara daudz, daudz trakāku.
Arī es izmēģināju
kaudzi dažādu prāta-ķermeņa uzlabošanas metožu, kuras labākie auglības guru
rekomendēja kā vitālus stresu mazinošus paņēmienus, lai uzlabotu sekmes
auglības frontē.
Tostarp, bet ne tikai: auglības akupunktūru, pozitīvās afirmācijas, hipnoauglības metodi, auglības refleksoloģiju, vizualizāciju un vadīto iztēli, speciālista meditāciju auglībai, Maiju abdominālo masāžu, apzinātību, krāsojamās grāmatas un pateicības sarakstus.
- Vai man tas viss likās patīkami un relaksējoši? Nē.
- Vai mani nokaitināja tas, ka šīm metodēm mani bija jāatslābina, bet tas nenotika? Jā.
- Vai sāku uztraukties, ka nedaru tās “pareizi”, jo, acīmredzot, tās strādā visiem pārējiem, kas mēģina, bet ne man? Jā.
- Vai es jutos nobažījusies par to, ka izjūtu papildus stresu, zinot, ka tas iet pilnīgā pretrunā ar visu šo metožu sākotnējo ideju? Jā.
- Vai es jutu nožēlu par kolosālu naudas izsviešanu vējā? Jā.
- Vai es tiešām noticēju, ka tam visam būs jebkāds taustāms iznākums manā ārstēšanā? Nē.
Es esmu ciniska. Es uzskatu sevi par (kopumā) racionālu personu. Es daudz neuzticos ‘alternatīvajai’ medicīnai. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas sabārs homeopātiju un aicinās cilvēkus izlasīt tādas grāmatas kā Bad Science, lai apzinātos pierādījumos balstītas medicīnas nozīmīgumu.
Taču
par spīti tam, ka es taču zināju labāk, es to visu mēģināju
tāpat. Tāpēc, ka jutos vainīga, ka, ja nemēģinātu kļūt par super-atlābināto,
mega-Zen, ūber-pozitīvo, neauglības saulstariņu-pirmrindnieci, tā būtu mana
vaina, ja (kad) ārstēšana neizdotos.
Pozitīvisma
kults bija kļuvis par rungu, ar kuru es pati sevi zvetēju.
…
Pozitīva attieksme var būt ļoti, ļoti noderīga vispārējai mentālai veselībai. Bet tā nav panaceja bērna ieņemšanai un iznēsāšanai.
Skatoties atpakaļ, es personīgi vēlos kaut būtu veltījusi vairāk uzmanības pašaprūpei, un mazāk - pozitīvisma altāra pielūgšanai.
Tas,
kas patiesībā man palīdzēja visvairāk, bija savas “cilts” atrašana. Sievietes,
kas piedzīvojušas to pašu, kas saprata tieši kā es jūtos. Kas bija tikpat
aizkaitinātas par visu šo Poliannas cienīgo maskarādi [4]. Kas atzina
skaļi, cik neticami sūdīga ir neauglība, un nemēģināja to notušēt ar
sentimentālām banalitātēm. Kas ieklausījās bez spriedelēšanas. Kas dalījās
līdzjūtībā, sardoniskos smieklos, savējo būšanā un atbalstā. Kas lika man
justies mazāk vientuļai.
Nav
pareiza vai nepareiza veida, kā būt neauglīgam. Tikai tas, kas tev palīdz to
pārdzīvot.
Londoniete Katy Lindemann savā pieredzē, ejot cauri neauglības ārstēšanas procedūrām, dalījusies jau vairākos publicētos rakstos dažādos medijos, un šobrīd strādā arī pie grāmatas tapšanas, kas vēstīs par neauglīgu cilvēku pieredzēto un izjusto. Viņas paspārnē tapusi arī grupa, kas nodēvēta par Uber Barrens Club (barren = neauglīgs, parasti - neauglīga zeme). Tā radīta savstarpējam atbalstam un solidaritātei, un pati autore to raksturo kā “klubu, kam neviens nevēlētos pievienoties”.
Raksts publicēts ar autores atļauju un atrodams oriģinālvalodā šeit.
________________________________________________________________________